nākamais stāsts par džeri mazulīti un minku boxeri

Čaviņa! Minka un dzeris saka tev:

un mēs turpinām stāstu.
šoreiz, mēs pēdējo stāstu nēesam tik sen rakstījuši, tāpēc mēs neatstāstīsim notikumus.

Un sāksim stāstu.

Saule spoži spīdēja, un bija, ja ne vēlāks, tad ap pusdienslaiku. minka un džeris saritinājušies gulēja zem liela vītola kas bija kādas pļavas vietā. un te jau viņi cels savu pilsētiu! mājas kā indiāņu vigvami... ugunskurs pa vidu... nāk vairāki kaķi un suņi, nesdami medījumus, un kaķenes un su;nu sievas, baro savus kucēnus un kaķēnus.
"Mjau!" iebrēcas minka. džeris ir viņu pamodinājis no sapņa."tu mani pamodināji no labāka sapņa kas man reiz ir bijs! mjau!" minka bija dusmīgs."vau, vau! kā? es tevi nenokā nepamodināju! ko tu mal lieku putru!vau, vau!"džeris bija izbrīnīts. nu labi, varbūt arī, džeris no sešiem bija jau augšā, bet minku viņš nebija modinājis.''nu lāābi...mjāu... varbūt man vienkārši kaut kas uzkrieta virsū..mjāu... tomēr... mums vajadzētu ieturēties...""jā!" džeris bija "par" šādu nodomu."Tikai... vau! kur mēs dabūsim ēdienu?vau, vau! vauu, vauu, vau, vau, vau!" džerim šaušalīgi gribējās ēst."neuztraucies! man līdzi ir krājumi! mjāu..." minka teica."kā? kur tad tu tos dabūji?" minka smīnēja."redz vakar kad es gāju zagt barību, es grubēju mums abiem nozagt. bet kad biju jau nozadzis, un lavījos ārā, mani pamanīja un pabarojas, šo te nemaz nepamanīdami!""vau! tā taču ir labākā barība! mmm...vau, cik garšīgi!"džeris bija sajūsmā."nu bet jau arī nēsmu "mīkstais" džeks!" džeris un minka nosmējās.
Tad kad viņi bija paēduši, viņiem sagribējās spēlēties. "vai... bet saimnieki ar mums spēlējās..." džeris vaidēja."ai, nuun? mēs paši arī vara paspēlēties!" un viņi spēlējās un kūleņoja, un leca, un spiedza līdz galīgi nokusa, un uzlīda kokā atpūsties.
Saimnieki tikmēr bija galīgi izmisuši."jāzvana dzīvnieku ķērājiem...." teica māte"ko tu! noķers, ieliks patversmē un mēs te gaidīsm bet viņu jau vairs nebūs..." tēvs bija pret to.
''ai.. nu mēs tomēr vēl varam pagaidīt..."'nu jā!" un viņi pārstāja par viņiem domāt.vismaz uz kādu brīdi.
tā nu šodienas stāsts ir galā, gaidiet rīt!