Čaviņa! Minka un dzeris saka tev:
Sambodies days'
sambodies nights,
I'm, missing you,
Your eyes and your face,
I'm lissent the music,
And tell you-
I'm sad,
I'm missing the dreams,
I'm missing the nights,
La, lalla, lā,
la, lalalalā
la, la, la, la, lā
la, la,
la, la, lā.
izdomāju
:)
ceru ka patīk,
šo tekstu arī,
ritmikā rakstu...
melooodiju, izdomāju
arī, bet nevaru ierakstīt te. telefonā, man mūzika skan, lalalalā llalalalā
ceturtdiena, 2008. gada 10. jūlijs
piektdiena, 2008. gada 4. jūlijs
nākamais stāsts par džeri mazulīti un minku boxeri
Čaviņa! Minka un dzeris saka tev:
un mēs turpinām stāstu.
šoreiz, mēs pēdējo stāstu nēesam tik sen rakstījuši, tāpēc mēs neatstāstīsim notikumus.
Un sāksim stāstu.
Saule spoži spīdēja, un bija, ja ne vēlāks, tad ap pusdienslaiku. minka un džeris saritinājušies gulēja zem liela vītola kas bija kādas pļavas vietā. un te jau viņi cels savu pilsētiu! mājas kā indiāņu vigvami... ugunskurs pa vidu... nāk vairāki kaķi un suņi, nesdami medījumus, un kaķenes un su;nu sievas, baro savus kucēnus un kaķēnus.
"Mjau!" iebrēcas minka. džeris ir viņu pamodinājis no sapņa."tu mani pamodināji no labāka sapņa kas man reiz ir bijs! mjau!" minka bija dusmīgs."vau, vau! kā? es tevi nenokā nepamodināju! ko tu mal lieku putru!vau, vau!"džeris bija izbrīnīts. nu labi, varbūt arī, džeris no sešiem bija jau augšā, bet minku viņš nebija modinājis.''nu lāābi...mjāu... varbūt man vienkārši kaut kas uzkrieta virsū..mjāu... tomēr... mums vajadzētu ieturēties...""jā!" džeris bija "par" šādu nodomu."Tikai... vau! kur mēs dabūsim ēdienu?vau, vau! vauu, vauu, vau, vau, vau!" džerim šaušalīgi gribējās ēst."neuztraucies! man līdzi ir krājumi! mjāu..." minka teica."kā? kur tad tu tos dabūji?" minka smīnēja."redz vakar kad es gāju zagt barību, es grubēju mums abiem nozagt. bet kad biju jau nozadzis, un lavījos ārā, mani pamanīja un pabarojas, šo te nemaz nepamanīdami!""vau! tā taču ir labākā barība! mmm...vau, cik garšīgi!"džeris bija sajūsmā."nu bet jau arī nēsmu "mīkstais" džeks!" džeris un minka nosmējās.
Tad kad viņi bija paēduši, viņiem sagribējās spēlēties. "vai... bet saimnieki ar mums spēlējās..." džeris vaidēja."ai, nuun? mēs paši arī vara paspēlēties!" un viņi spēlējās un kūleņoja, un leca, un spiedza līdz galīgi nokusa, un uzlīda kokā atpūsties.
Saimnieki tikmēr bija galīgi izmisuši."jāzvana dzīvnieku ķērājiem...." teica māte"ko tu! noķers, ieliks patversmē un mēs te gaidīsm bet viņu jau vairs nebūs..." tēvs bija pret to.
''ai.. nu mēs tomēr vēl varam pagaidīt..."'nu jā!" un viņi pārstāja par viņiem domāt.vismaz uz kādu brīdi.
tā nu šodienas stāsts ir galā, gaidiet rīt!
un mēs turpinām stāstu.
šoreiz, mēs pēdējo stāstu nēesam tik sen rakstījuši, tāpēc mēs neatstāstīsim notikumus.
Un sāksim stāstu.
Saule spoži spīdēja, un bija, ja ne vēlāks, tad ap pusdienslaiku. minka un džeris saritinājušies gulēja zem liela vītola kas bija kādas pļavas vietā. un te jau viņi cels savu pilsētiu! mājas kā indiāņu vigvami... ugunskurs pa vidu... nāk vairāki kaķi un suņi, nesdami medījumus, un kaķenes un su;nu sievas, baro savus kucēnus un kaķēnus.
"Mjau!" iebrēcas minka. džeris ir viņu pamodinājis no sapņa."tu mani pamodināji no labāka sapņa kas man reiz ir bijs! mjau!" minka bija dusmīgs."vau, vau! kā? es tevi nenokā nepamodināju! ko tu mal lieku putru!vau, vau!"džeris bija izbrīnīts. nu labi, varbūt arī, džeris no sešiem bija jau augšā, bet minku viņš nebija modinājis.''nu lāābi...mjāu... varbūt man vienkārši kaut kas uzkrieta virsū..mjāu... tomēr... mums vajadzētu ieturēties...""jā!" džeris bija "par" šādu nodomu."Tikai... vau! kur mēs dabūsim ēdienu?vau, vau! vauu, vauu, vau, vau, vau!" džerim šaušalīgi gribējās ēst."neuztraucies! man līdzi ir krājumi! mjāu..." minka teica."kā? kur tad tu tos dabūji?" minka smīnēja."redz vakar kad es gāju zagt barību, es grubēju mums abiem nozagt. bet kad biju jau nozadzis, un lavījos ārā, mani pamanīja un pabarojas, šo te nemaz nepamanīdami!""vau! tā taču ir labākā barība! mmm...vau, cik garšīgi!"džeris bija sajūsmā."nu bet jau arī nēsmu "mīkstais" džeks!" džeris un minka nosmējās.
Tad kad viņi bija paēduši, viņiem sagribējās spēlēties. "vai... bet saimnieki ar mums spēlējās..." džeris vaidēja."ai, nuun? mēs paši arī vara paspēlēties!" un viņi spēlējās un kūleņoja, un leca, un spiedza līdz galīgi nokusa, un uzlīda kokā atpūsties.
Saimnieki tikmēr bija galīgi izmisuši."jāzvana dzīvnieku ķērājiem...." teica māte"ko tu! noķers, ieliks patversmē un mēs te gaidīsm bet viņu jau vairs nebūs..." tēvs bija pret to.
''ai.. nu mēs tomēr vēl varam pagaidīt..."'nu jā!" un viņi pārstāja par viņiem domāt.vismaz uz kādu brīdi.
tā nu šodienas stāsts ir galā, gaidiet rīt!
trešdiena, 2008. gada 2. jūlijs
nākamais stāsts par džeri mazulīti un minku boxeri
Čaviņa! Minka un dzeris saka tev:
čau! jau sen tev nēēsam rakstījuši, un tāpēc nolēmām tev kautko beidzot uzrakstīt.
kā jau atceraties, minka boxeris un džeris mazulītis, aizbēga no saimniekiem.
un nolēma ''atvērt" savu pilsētu. nu tad paturpināšu šo stāstu!
"mjāu....esmu noguris... mjāu....džeri, es gribu ēst... klausies! mēs vieni neuzcelsim pilsētu!"
"vau! klausies! tā jau bija tava izvēle! ja gribi ēst - tad tev jāiet uz māju! ja negribi iet mājās, tad vien būs jāzog...vau!"džeris bija iepriekšējā naktī kautkur atradis izbērtu suņu barību, un bja tā pieēdies ka vairs negribēja pat runāt par ēdienu."ZAGT??!zagt?tu esi jucis, vai?mjāu... es taču nemāku zagt!mjāu... kā ir jāzog? un kur?mjāu...džeri... nē... mājās gan es neiešu..."
minka nemaz, nu negribēja zagt... bet viņš jau nevarēja pārtikt no pieneņu lapām un pīlādžiem ko viņš jau bija mēģinājis.... un ja godīgi, tas nemaz nebija tik garšīgi kā viņš bija iedomājies..."minka! tev vajag atcerēties ka tu esi kaķis! man jau būtu grūtāk! es esmu suns! no manis visi baidās! bet tu... tev vajag ņaudēt, skatīties lielām acīm, un glaudīties gar kājām... un ēdiens iekritīs taisni mutē!... ā! re, kur ir viens zoo veikals...""jā! es nu iešu..."minka bija tik izsalcis ka gribēja skriet jau iekšā veikalā."krekliņu!"džeris aizelsies sauca"krekliņu! novelc krekliņu!"
pēc dažām stundām abi laimīgi gāja pa mazu meža celiņu."klau re šita sarkanā oga izskatās tik salda...""tu! neaiztiec tak zalkteni! jucis esi vai? tikko ēdi, bet jau ķeries pie indīgām ogām!"
"āi.... mjŪ... mjāu... ejam labāk gulēt... mjāāu... esmu noguris... labi? mjāu..arlabu nakti!"teica minka."arlabunakti minka!"teica džeris. un abi iemiga.saldā miegā.
čau! jau sen tev nēēsam rakstījuši, un tāpēc nolēmām tev kautko beidzot uzrakstīt.
kā jau atceraties, minka boxeris un džeris mazulītis, aizbēga no saimniekiem.
un nolēma ''atvērt" savu pilsētu. nu tad paturpināšu šo stāstu!
"mjāu....esmu noguris... mjāu....džeri, es gribu ēst... klausies! mēs vieni neuzcelsim pilsētu!"
"vau! klausies! tā jau bija tava izvēle! ja gribi ēst - tad tev jāiet uz māju! ja negribi iet mājās, tad vien būs jāzog...vau!"džeris bija iepriekšējā naktī kautkur atradis izbērtu suņu barību, un bja tā pieēdies ka vairs negribēja pat runāt par ēdienu."ZAGT??!zagt?tu esi jucis, vai?mjāu... es taču nemāku zagt!mjāu... kā ir jāzog? un kur?mjāu...džeri... nē... mājās gan es neiešu..."
minka nemaz, nu negribēja zagt... bet viņš jau nevarēja pārtikt no pieneņu lapām un pīlādžiem ko viņš jau bija mēģinājis.... un ja godīgi, tas nemaz nebija tik garšīgi kā viņš bija iedomājies..."minka! tev vajag atcerēties ka tu esi kaķis! man jau būtu grūtāk! es esmu suns! no manis visi baidās! bet tu... tev vajag ņaudēt, skatīties lielām acīm, un glaudīties gar kājām... un ēdiens iekritīs taisni mutē!... ā! re, kur ir viens zoo veikals...""jā! es nu iešu..."minka bija tik izsalcis ka gribēja skriet jau iekšā veikalā."krekliņu!"džeris aizelsies sauca"krekliņu! novelc krekliņu!"
pēc dažām stundām abi laimīgi gāja pa mazu meža celiņu."klau re šita sarkanā oga izskatās tik salda...""tu! neaiztiec tak zalkteni! jucis esi vai? tikko ēdi, bet jau ķeries pie indīgām ogām!"
"āi.... mjŪ... mjāu... ejam labāk gulēt... mjāāu... esmu noguris... labi? mjāu..arlabu nakti!"teica minka."arlabunakti minka!"teica džeris. un abi iemiga.saldā miegā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Ziņas
